Pēc profesijas un pārliecības esmu keramiķe - 11 gadus (1983.-1994.) nostrādāju Rīgas porcelāna rūpnīcā.
Kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad ražošanu bija spiesti beigt daudzi Latvijas uzņēmumi, par nopietnām porcelāna ražotnēm Latvijā vairs nevar runāt. Pirmā tika izsaimniekota bijusī Kuzņecova rūpnīca Maskavas ielā (toreiz Rīgas porcelāna rūpnīcas 1. iecirknis). Kā patstāvīgs uzņēmums ilgāk noturējās otrs rūpnīcas iecirknis – bijusī Jesena porcelāna rūpnīca Mangaļos.
Par pašreizējo šo ražotņu stāvokli un likteni gan lietas kursā vairs neesmu. Porcelāns ir dārgs materiāls gan izejvielu, gan tehnoloģijas ziņā. Visas izejvielas ir jāieved. Un ražošana ir energoietilpīga, kā arī materiāla specifisko īpašību dēļ ir nepieciešamas dārgas iekārtas. Kā savā darbā ir pārliecinājušies daudzi porcelāna mākslinieki, vislabāko un kvalitatīvāko rezultātu, izgatavojot porcelāna izstrādājumus, var sasniegt strādājot rūpnīcās, kur ir izstrādāta saskaņota tehnoloģija. Mākslinieka darbnīcā var realizēt radošas idejas, tomēr ir ļoti sarežģīti nodrošināt augstu izstrādājumu kvalitāti. Arī nelielās ražotnēs izstrādājumu pašizmaksa pārsniedz to, ko ir gatavs maksāt pircējs. Vienīgais man zināmais Latvijas keramiķis, kurš cenšas nepadoties šai jomā, ir Jānis Ronis. Arī citās Eiropas valstīs porcelāna ražošana cīnās ar nopietnām grūtībām līdzīgu iemeslu dēļ. Es konkrēti šo problēmu pamanīju Čehijā, kad piedalījos turienes porcelāna zemglazūras apgleznošanas simpozijos. Tomēr man bija zināmā mērā pārsteigums, kad pirms dažiem gadiem no Dānijas kolēģiem uzzināju, ka arī senajai un slavenajaii Kopenhāgenas Karaliskā porcelāna rūpnīcai ir lielas problēmas saglabāt ražošanu. Eiropas porcelāna ražošana nespēj konkurēt ar Austrumu valstīm - Ķīnu un Taivānu to ražošanas izmaksu un līdz ar to arī cenu ziņā.
Ar ko atšķiras porcelāns Ķīnā un Eiropā?
Ķīna ir porcelāna dzimtene. Porcelāna izstrādājumu kvalitātes un tehnoloģiju ziņā Ķīnas un tās kaimiņzemju porcelāns ir nepārspējams. Reiz pēc iepazīšanās ar porcelāna ražotnēm Ķīnā Starptautiskās keramikas asamblejas laikā keramiķis Imants Klīdzējs teica, ka Eiropa īsto porcelāna recepti tā arī vēl nav atklājusi. Toties Ķīnai porcelāna ražošanā ir citas problēmas. Tur tiek izgatavoti tradicionālie izstrādājumi ar fantastisku meistarību un lieliskā kvalitātē, toties trūkst dzīvības - jaunu, radošu ideju, ko Ķīna labprāt vēlētos aizgūt no Eiropas un Amerikas. Te arī varētu būt atbilde uz jautājumu, kas labāks – Ķīnas vai Eiropas porcelāns. Manuprāt, šodienas porcelāna ražošanas ideāls varētu būt Rietumu mākslinieku dizaina ideju izpildījums, ražots ar Austrumu meistarību un tehnoloģisko prasmi.
Man pašai, lai gan porcelāns ir vismīļākais materiāls, pašreiz tas ir kļuvis par dārgu un grūti pieejamu vaļasprieku. Vienīgā reālā iespēja ir strādāt ar porcelāna virsglazūras apgleznojumu.
|