„ZAĻI ZILI SARKANĀ TELPA” ir numura tēma un viesredaktores Helēna Gūtmane un Ilze Rukšāne to pasniedz kā garšīgu rasolu. Arhitekte Rasa Kalniņa intervijā atklāj žurnāla „vāka” objekta- Rēzeknes „Zeimuļa” jeb radošo pakalpojumu centra būvniecības vēsturi, kā arī sava biroja SAALS  nākotnes ieceres.

Analizēts divu publisko sarīkojumu vietu -  Siguldas pilsdrupu un estrādes  Olainē, dizains, arh. Ināra Caunīte un Andrejs Daukšis, kā arī tēlnieka Ģirta Burvja skulptūru grupa Grīziņkalnā „Rīdzinieki” - piemineklis Augusta Deglava episkā romāna „Rīga” varoņiem, arī arhitektam J.F.Baumanim.

"Ak, nu uz mani tas nestrādā, man ir pilnīgi vienalga. Pirkšu to, ko tajā brīdī gribēšu, domāšu un rīkošos tā, kā uzskatīšu par pareizu". Bet, vai tiešām? Ko cilvēki jūt, redzot reklāmu? Vai reklāmas vēstījums pamudina rīcībai un maina mūsu ieradumus? Kā saprast to, kas patiešām notiek mūsu prātos? Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, paraudzīsimies uz visu no zinātnes nevis "man šķiet" prizmas. 25.aprīlī iespējams atnākt uz konferenču centru Citadele, kur no plkst 17:00 neiromārketinga noslēpumus atklās starptautiskās pētījumu aģentūras TNS sabiedrības uzvedības pētījumu ekspertes Revita Logina, Dace Goško un Nataļja Kovaļova.

Atklās rekonstruēto Artilērijas Arsenāla ēku ar tajā izveidoto Daugavpils Marka Rotko mākslas centru.
2013.gada 24.aprīlī, dažas dienas pēc ievērojamā gleznotāja 110. dzimšanas dienas, durvis apmeklētājiem vērs Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, kurš izveidots atjaunotajā Arsenāla ēkā Daugavpils cietoksnī, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.
Veicot rekonstrukcijas darbus Arsenāla ēkā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra izveidei, tika atjaunota nozīmīga arhitektūras ansambļa – Daugavpils cietokšņa – daļa. Arsenāla ēkas telpu piemērotība mākslas galeriju, mākslinieku studiju, rezidenču, ekspozīciju telpu, fondu telpu, semināru - konferenču telpu, sarīkojuma telpu izveidei un slavenā gleznotāja Rotko vārds, ciešā sadarbība ar Rotko ģimeni, radīs jaunu kultūras pakalpojumu piedāvājumu ne tikai Daugavpilī un Latgales reģionā, bet arī Latvijā un Austrumeiropā kopumā.

Raksts publicēts ar žurnāla "Latvijas Būvniecība" laipnu atļauju.

Pirmā – atbilstoši likumam par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu tā tiek  būvēta no Latvijas Bankas peļņas ceļā iegūtiem līdzekļiem valsts budžetā.
Otrā – izstādē starp talantīgu mākslinieku veidotajām piemiņas un tematiskajām monētām (šī 20 gados veidotā kolekcija tiek pamatoti uzskatīta par izcilu starptautiskā mērogā) ļoti labi izskatās arī arhitekta Arņa Kleinberga veidotā monēta Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
Trešā – Latvijas lata papīra banknošu grafiskā dizaina autors ir arhitekts Imants Žodžiks kopā ar grafikas dizaineri Valdi Ošiņu.