Raksts publicēts ar laipnu žurnāla LATVIJAS ARCHITEKTŪRA atļauju.
Sarunā Sintija Markova stāsta par studiju atšķirībām Dienvidamerikā un Eiropā, par akadēmisko pieredzi, darbu birojā «UNStudio», viņas nodibināto arhitektūras praksi, mākslas
un arhitektūras attiecībām, starpdisciplinārajiem projektiem un par iespaidiem Rīgā.

Sintija Markova: Izglītība, ko arhitekti iegūst Argentīnā, ir izteikti klasiska. Jau kopš studiju sākuma arhitektūras studentiem svarīgi apgūt pašus pamatus – arhitektūras vēsturi, būvkonstrukcijas, pat būvniecības procesa organizāciju, ir arī pilsētvides dizains un pilsētplānošana. Pabeidzot sešu gadu studijas, jaunie arhitekti ir iepazinušies ar visu to, kas arhitekta profesijā nepieciešams.

Ik decembri arhitektūras platforma A4D rīko aptauju par aizvadītā gada ievērojamākajiem notikumiem arhitektūrā un pilsētu attīstībā, uzdodot arhitektiem un arhitektūras interesentiem jautājumus par gada nozīmīgāko pasaulē, Latvijā un katra profesionālajā dzīvē vai ar arhitektūru saistītajā pieredzē. Šoreiz savas domas par gada nozīmīgākajām būvēm, notikumiem un norisēm iesūtīja, piemēram, arhitekte Zaiga Gaile, Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis, Arhitektūras muzeja direktore Ilze Martinsone, žurnāla Latvijas arhitektūra redaktors Jānis Lejnieks, žurnāla Latvijas būvniecība redaktore Agrita Lūse un citi. Zīmīgi, ka starp atbilžu autoriem ir arī trīs latviešu arhitekti, kas šobrīd strādā Ķīnā.
Iesūtītās atbildes ir apkopotas atsevišķā rakstā,

5. janvāris ir izcilā Latvijas mākslinieka, pedagoga un kultūras darbinieka Imanta Žūriņa dzimšanas diena.

„Žūriņa skola” un „lietišķie” - šie divi sinonīmi izsaka veselu ceturtdaļgadsimtu Latvijas mākslas un dizaina pamatos, tie zinātājiem raksturo sešdesmito, septiņdesmito gadu un astoņdesmito gadu sākumu  - laiku, kad  skolā gāja mūsdienu latviešu mākslas, dizaina un arhitektūras vidējās un vecākās paaudzes pārstāvji, tiesa gan - padomju saulītei spīdot. Leģendārā personība  Imants Žūriņš  spēja tajos laikos paskatīties uz latvisko no jauna skatu punkta, vienoti ar moderno sev tuvo skandināvisko  pasaules redzējumu. Latviskais  kā noskaņa, smalkas nianses, krāsu pārejas, materiālu un proporciju izjūta, būtības apjausma, lietderība.
Atļaušanās, citādība, brīvības alkas, lepnums par savu skolu – tas viss raksturoja lietišķo stilu.
Nezinātājiem un aizmāršīgajiem jāatgādina, ka Imants Žūrīņš bija Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas vadītājs no 1959. līdz 1985. gadam, tās skolas direktors, ko tagad sauc par Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu.
Daži Imanta Žūriņa dzīves gājuma fakti

Kultūras ministrijas rīkotajā konkursā par atbalstu daudzpusīga kultūras medija izveidei uzvarējuši divi piedāvātie projekti - AS "Lauku Avīze" un SIA "Dienas mediji", tādējādi Latvijas lasītāju auditorijai nodrošinot iespējami plašāku un daudzveidīgāku kultūras dzīves atspoguļojumu.
"Lauku Avīzes" piedāvājuma par jauna iknedēļas kultūras izdevuma "Kultūrzīmes" izveidi un interneta platformas nodrošināšanu viena no svarīgākajām priekšrocībām ir iespēja uzrunāt lasītājus visos Latvijas reģionos, atspoguļojot un izvērtējot ne tikai nozīmīgus kultūras notikumus, bet diskutējot par kultūrpolitiski nozīmīgām tēmām,