![]()
5. janvāris ir izcilā Latvijas mākslinieka, pedagoga un kultūras darbinieka Imanta Žūriņa dzimšanas diena. „Žūriņa skola” un „lietišķie” - šie divi sinonīmi izsaka veselu ceturtdaļgadsimtu Latvijas mākslas un dizaina pamatos, tie zinātājiem raksturo sešdesmito, septiņdesmito gadu un astoņdesmito gadu sākumu - laiku, kad skolā gāja mūsdienu latviešu mākslas, dizaina un arhitektūras vidējās un vecākās paaudzes pārstāvji, tiesa gan - padomju saulītei spīdot. Leģendārā personība Imants Žūriņš spēja tajos laikos paskatīties uz latvisko no jauna skatu punkta, vienoti ar moderno sev tuvo skandināvisko pasaules redzējumu. Latviskais kā noskaņa, smalkas nianses, krāsu pārejas, materiālu un proporciju izjūta, būtības apjausma, lietderība. ![]()
Kultūras nozarē Latvijā šogad jārisina tādi būtiski jautājumi kā likums par mākslinieku statusu, kultūras periodikas attīstība un kultūras nevalstisko organizāciju (NVO) kapacitātes veicināšana, uzskata Latvijas Radošo savienību padome (LRSP). ![]()
III STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKI PRAKTISKĀ KONFERENCE ![]()
Žurnāla tēmu - „Cita arhitektūra” - atklāj uz vāka redzamais Žaņa Lipkes memoriāla bunkurs, rakursā, kādu to varēja redzēt viņa izglābtie cilvēki. Joprojām oficiāli neatklātā Zaigas Gailes autoru kolektīva radītā publiskā ēka jau ir ieguvusi starptautisku atzinību. Pārsteidzošs ir „Ivara Šļivkas biroja” piedāvājums Pazemes kultūras namam Valkā- padomju raķešu bāzes telpās. Redzami arī citi diskutabli objekti, kā LMA piebūve Esplanādē (“Sīlis, Zābers& Kļava”) un Ulda Pīlēna „big fish” Liepājā, ievērību ir pelnījis sakaru tornis Rīgā (”Arhitektonika”). Stilīgs un atraktīvs ir restorāns „Vīnoga” Āgenskalnā un mājoklim pārbūvētās Valdgales dzirnavas. |
||||
<< Sākums < Iepriekšējā 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 Nākamā > Beigas >> |
||||
13 lapa no 26 |