Līdz 5.augustam Rīgas Mākslas Telpā aplūkojama Kurta Fridrihsona izstāde "FRIDRIHSONS PAR FRIDRIHSONU". Izstādes kuratori: Gundega Repše un Jānis Spalviņš.

Izstādes nosaukums ir atslēga uz tās koncepciju – inscenējumu, kurā mākslinieks modelē savu dzīves un mākslas krustpunktu un kontrapunkta vietas. Inscenējums – tā nav nejaušība. Kurta Fridrihsona veidotās scenogrāfijas P.Pētersona laikā Dailes teātrī 20.gadsimta sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito sākumā, tostarp skandalozais un laikmetu apsteidzošais skatuves lasījums F.Dostojevska „Idiotam”,

kas kā alūzija likumsakarīgi veidots kā šīs izstādes centrs, akcentē spēles, pat teatrālisma aspektu mākslinieka personībā. Arī mēģinājums pašam izstāstīt sevi, savu dzīvi ir gan priekšnesums, spēle, gan filosofisks jautājums. „Tikai vajag uzmanīties. Jēdzienam „mūžīgi” un „vienmēr” nav cilvēka mēroga. Varbūt, ka cilvēka būtība ir tikai pārejošo kustību un domu vibrācija”, - tā rakstīja Fridrihsons. Fridrihsons dziļi respektēja nejaušību, detaļu nozīmību, sakritības, mazo mirkļu mūžību, kas regulējušas gan viņa dzīvi, gan plaši izmantotas viņa mākslā. Arī tālab nošķīrums - māksla / dzīve viņa mūžā nebija izteikts, ja vien ar dzīvi saprotam visu krāsu paleti un emociju apvārsni.
Ekspozīcija apspēlē arī šo principu. Respektējot māksliniekam un teatrālismam būtiskos grieķus, izstāde veidota kā labirinta fragments, kurā, kā jau fragmentā, pazust ir neiespējami. Gluži otrādi – pat secība, kādā skatītājs seko Kurta Fridrihsona izvēlētajiem dzīves izgaismojumiem gan caur atklātām pasāžām, gan „kabinetiem” vai „melnajām istabām”, nemaina viņa personības tulkojumu. Tas ir atvērts. Grieķu gulaga, gara radinieku, mākslas filtrētā atmosfēra šīs nosacītās telpas vienlaikus sakārto paša mākslinieka personības arhitektūru, kas neinscenētā vidē vienmēr ir simultāndarbībā. Izstādē izmantoti gan Kurta Fridrihsona darbi no Valsts Mākslas muzeja, V.Mihailovska, G.Janaiša, J.Krieviņa, I.Čebotarenoka, L.Tugaļeva u.c. fotogrāfijas no mākslinieka personiskā arhīva, Mākslinieku savienības kolekcijas un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja fondiem, gan G.Repšes un J.Spalviņa personīgie darbi, kas līdz šim nav eksponēti. Tāpat, respektējot mūsdienu tehnoloģijas, tiek demonstrētas apjomīgas mākslinieka dažādu periodu darbu sērijas, audioieraksti, TV ieraksti, kā arī fotogrāfijas un biogrāfiskie materiāli.

1911.gada 7.septembris – dzimis Helēnas ( 1874, Latvija - 1948, Zviedrija) un Jāņa ( 1874, Latvija - 1957, Zviedrija) Fridrihsonu ģimenē
1916.gadam - 1917. gadam kopā ar vecākiem bēgļu gaitās Dņepropetrovskā
1918.gadā atgriešanās Latvijā
1930.gada - 1938. gadam - studijas Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē ( ar pārtraukumiem, pie Vilhelma Purvīša un Borisa Vipera apgūstot 4 kursus)
1932.gadā pirmais ceļojums uz Franciju, iepazīšanās ar Andrē Židu; Pirmā piesalīšanās izstādē Rīgā, grupā „ Astoņi”
1934.gada - 1935.gadam obligātais militārais dienests Zemgales pulkā
1938.gadā otrais ceļojums uz Franciju, Vāciju, Beļģiju, Šveici; Studijas pie Andrē Derēna Parīzē
1939.gadā personālizstāde Ņujorkā
1940. gadā personālizstāde Honolulu
1939.gada - 1941.gadam darbs Valtera un Rapas grāmatnīcā ārzemju literatūras nodaļā
1941.gadā mākslinieks Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā ( ar pārtraukumiem) mūža garumā
1942.gada 7.septembris laulības ar Zentu Dedzi ( 1913- 2005)
1943.gadā personālizstāde Rīgā
1944.gada marts mobilizācija vācu okupācijas armijas latviešu leģionā, kara ziņotāja - mākslinieka darbs
1944.gada oktobris dezertē no vācu armijas; iznāk K.Fridrihsona grāmata „ Purvītis, Kēnigs, Munks, Mazarēls”; kara ziņotāju izstāde Rīgā ( kopā ar P.Glaudānu, G.Hermanovski un Z.Zēbergu)
1945.gadā zīmēšanas skolotājs Ventspilī
1946.gadā uzņemts Latvijas PSR Mākslinieku savienībā
1947.gada - 1948.gadam pasniedzēja darbs J.Rozentāla mākslas skolā
1951.gadā apcietinājums un ieslodzījums gulaga nometnēs (spriedums -25 gadi lēģerēi par Dzimtenes nodevību)
1956.gada rudens - atgriešanās Latvijā
1957.gadā otrreizēja uzņemšana Latvijas PSR Mākslinieku savienībā; Strādā par ilustratoru žurnālā „ Zvaigzne”, laikrakstā „ Literatūra un Māksla” un Latvijas Valsts izdevniecībā; Veido sienu gleznojumu kinoteātrim „ Palladium” (kopā ar E.Cēsnieku)
1958.gadā Pirmā republikāniskā akvareļu izstāde Rīgā (viens no tās galvenajiem iniciatoriem ir K.Fridrihsons)
1961.gadā iznāk Homēra „ Īliada” ar K.Fridrihsona ilustrācijām
1967. gadā pirmā personālizstāde pēc izsūtījuma Daugavmalā, Mākslinieku namā; Iznāk Homēra „ Odiseja” ar K.Fridrihsona ilustrācijām
1967.gada -1972.gadam scenogrāfa darbs J.Raiņa Dailes teātrī, tostarp skandalozais skatuves risinājums Pētera Pētersona režisētajam F.Dostojevska „ Idiotam” .
1970.gadā iznāk franču mūsdienu dzejas izlase „ Es tevi turpinu” Maijas Silmales sakārtojumā ar K.Fridrihsona ilustrācijām
1974. gadā pirmā flomāsteru izstāde „ Čigāni” Mākslas salonā
1975.gadā personālizstāde „ Ostas” ( kopā ar Jāni Spalviņu Lielupes jahtklubā)
1976.gadā personālizstāde „ ‘Pasāžas” ( ar I.Ziedoņa tekstiem) Aizrobežu mākslas muzejā
1977. gadā personālizstāde „Indiāņu gaita” Arhitektu namā
1978. gadā personālizstāde „ Šopēna tēma” Arhitektu namā
1982. gadā personālizstāde „ Viesi un pasažieri” Valsts Mākslas muzejā
1984. gadā personālizstāde „ Jauns darbs” Arhitektu namā - iznāk Eiripīda „ Traģēdijas’ar K.Fridrihsona ilustrācijām
1985.gadā iznāk K.Fridrihsona un I.Ziedoņa kopdarbs – miniatūrizdevums „ Pasāžas”
1986.gadā personālizstāde „ Visur ir būts” Valsts Mākslas muzejā
1989. gadā par nopelniem latviešu padomju tēlotājmākslas attīstībā piešķirts Republikas Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums
1990. gadā personālizstāde „ Pēdas” E.Smiļģa Teātra muzejā - ievēlēts par Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda locekli
1991.gada 30.janvāris - Kurts Fridrihsons aiziet mūžībā
1992.gadā piemiņas izstāde „ Vēlreiz” Valsts Mākslas muzejā
1997.gadā K.Fridrihsonam velīta izstāde „ Vēstures mirāžas „ Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā
2006.gadā K.Fridrihsonam veltīta Latvijas Okupācijas muzeja rīkota izstāde „ Klusuma zonā” Valsts Nacionālajā mākslas muzejā Mākslinieka personālizstādes un piedalīšanās neskaitāmās izstādēs aptver gan Latvijas pilsētas, gan bijušās Padomju Savienības republikas, Skandināvijas valstis, Eiropu, Austrāliju, ASV u.c., viņš ilustrējis daudzu latviešu dzejnieku dabrbus ( O.Vācietis, I.Ziedonis, M’.Čaklais u.c.), kā arī cittautu dzejas tulkojumus.

Ieskatu izstādē var gūt fotogrāfijās šeit >>>

Grāmatas par viņu – G.Repše „ Pieskārieni” 1998., Jumava
K.Fridrihsons. G.Repše „ Mala. Tā rakstīja Fridrihsons” 2010., Dienas grāmata

Izstādi atbalsta:

SIA Rīgas nami
SIA Baltic Restaurants Latvia
Biedrība „Latvijas Literatūras centrs”

Izstādes kuratori:
Gundega Repše un Jānis Spalviņš.