Pirms 2 gadiem Ieva Zībārte rakstīja Dienai. Par žurnāla DEKO rīkoto konkursu. Piektdiena, 21. marts (2008)
Latvjas labākie dizaina darbi neatšķiras no mākslas un dizaina skolu audzēkņu diplomdarbiem, to rūpnieciskās ražošanas potenciāls ir minimāls, atbilstība tirgus vajadzībām praktiski nekāda, inovāciju un pētniecības klātbūtne ‐ nulle. Tādi ir secinājumi pēc šā gada žurnāla DEKO rīkotā Latvijas dizaina konkursa izstādes apskates. Latvijas pircējs par dizaineru sauc meiteni no aizkaru veikala, kas sakroko audumu pēc loga formas.
Otrā pārāka "Tik traki jau nav," balvu pasniegšanas ceremonijā rezultātu rezumēja žurnāla redaktore Sandra Zaiceva. Skeptiskāks bija žūrijas dalībnieks Mareks Birznieks, kurš nekautrējās publiski teikt, ka, vērtējot darbus, "situācija nelikās cerīga". To apliecina rūpnieciskā dizaina kategorijā 1.vietu ieguvušais Jāņa Rauzas vannas istabas mēbeļu komplekts ‐ utilitārs smukumprodukts jaunā ciemata mājokļa iedzīvotājam. Ja tas ir Latvijas dizaina gada labākais sasniegumu, tad mēs nekad netiksim vaļā no skapīšu meistaru imidža. Krietni pārāka ir 2.vietu guvusī Riharda Funta mēbele Buks ‐ sols, galds, kāju komplekts. Daudzfunkcionāls un asprātīgs dizaina darbs. Taču ‐ kurš uzņēmums būs tik drosmīgs, lai uzņemtos tā ražošanu? Latvijas pircējs nav nīderlandietis, kurš gatavs maksāt tūkstošus par melni nodedzinātu beņķi. Latvijas pircējs skatās zvaigžņu šovus un par dizaineri sauc meiteni no aizkaru veikala, kas pēc loga formas sakroko audumu. Jālūkojas pasaulē Latvijas dizaineri iegūs, ja produktus orientēs uz pasaules tirgu, jo latvietis nepirks tapetes no kolekcijas ZNAK (3.vieta) un papīrlietas ar etnogrāfiskajiem elementiem (veicināšanas balva dizainerēm Gintai Šmitei un Anitrai Bērziņai). Labi dizaina grafikas darbi, ko var labi pārdot, piemēram, Japānā. Stabila ir interese par augstvērtīgām tapetēm, lai arī sociālo tēmu ietveršana tajās nav nekas jauns. Jau vairākus gadus pasaule runā par Glāzgovas puišiem no Timorous Beasties, kas tradicionālos tapešu ornamentos paslēpuši gan pie kroga čurājošus dzērājus, gan asiņainus kautiņus, gan padibeņu dzīves ainiņas. ZNAK veidotāji adaptējuši aktuālu pasaules tendenci, un viņiem var vēlēt veiksmi. Šajā kontekstā uz dizaina balvu varētu pretendēt arī Sestdienā aprakstītie dzintara diega ražotāji. Maz pētīts Par spēcīgāko trāpījumu dizaina vajadzību sektorā var uzskatīt Guntas Lapiņas karoga turētāju Flag in (2.vieta par rūpnieciskā dizaina koncepciju). Latvijas namīpašniekus un sētniekus nomocījusi vajadzība regulāri izkārt karogus, bieži ar sēru noformējumu. Viss, kas saistīts ar karogiem un fenomenālo kapu kultūru, dizaineriem var būt labs izpētes avots. Labu karoga turētāju, kas piestāvētu mājai, atrast teju neiespējami, tāpēc G.Lapiņas mēģinājums vērtējams atzinīgi, lai arī vēl nav kvalitatīvs galaprodukts masu ražošanai. Konkurss rāda, ka dizaineri par maz pēta pircēja vajadzības. Vietējam pircējam vajadzīgi kvalitatīvi, ilglaicīgi, ekonomiski un funkcionāli produkti. Būtiska ir dizaina sociālā loma, taču labklājību veicinošu dizaina darbu praktiski nav, kaut to potenciālais pircējs ‐ valsts, pašvaldības ‐ un patērētājs ‐ skolas, slimnīcas ‐ dizaineram un ražotājam var garantēt labus ienākumus. Problēmas sagādā balvu sadalīšana nominācijās, kas bieži ir šauras un izslēdz no vērtēšanas daudzus labus darbus. Šis vērojums attiecas uz teju visiem arhitektūras un dizaina konkursiem Latvijā, tāpēc gribu aicināt visus rīkotājus likvidēt nominācijas. Tas ļaus autoriem pieteikt vairāk darbu un žūrijai ‐izveidot adekvātu finālistu buķeti, par galveno balvu savā starpā cīnīties ļaujot gan kabatas lakatiņam, gan mēbelei vai operas namam, jo nav liela un maza dizaina. |