„Radoša persona. Radoša ekonomika. Krustpunkti un paralēles”, 25.aprīlī pulksten 12:00 Eduarda Smiļga Teātra muzejā.
Radošu personu un kultūras cilvēku statuss sabiedrībā jau ilgu laiku ir aktuāla un diskutabla tēma. Nesen veiktais Latvijas Radošo savienību padomes un Latvijas Kultūras akadēmijas pētījums „Radošu personu situācija Latvijā 2012.gadā” (skat. http://www.makslinieki.lv/ aktualitates/203/) atjaunojis diskusijas kā politikas pārstāvju, tā pašu radošo personu vidū par nepieciešamo un vēlamo valsts atbalsta formu tādos jautājumos kā radošu personu sociālo garantiju nodrošināšana, problēmas nozarēs, radošas personas nozīmi valstī, kā arī radošas personas dzīvesveida un darba specifiku.
25. aprīlī E.Smiļģa teātra muzejā Radošās darbības nedēļas radi!2013 laikā notika Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta 3. kursa studentu un Latvijas Radošās savienības padomes rīkotā diskusija "Radoša persona. Radoša ekonomika. Krustpunkti un paralēles". Diskusijas mērķis bija atklāt katrai kultūras un radošajai nozarei specifiskos sekmīgas radošās darbības priekšnosacījumus, un piedāvāt efektīvākos pastāvošo problēmu risinājumu modeļus. Pasākumā piedalījās un savus viedokļus pauda tādi kultūras nozaru pārstāvji kā producēšanas kompānijas "Platforma Filma" direktors Aigars Grauba, literatūrfilozofe un tulkotāja Ieva Kolmane, Arhitektu savienības padomes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Valgums, māksliniece un ilustrāciju žurnāla “Popper” līdzizdevēja Maija Kurševa, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājs Andrejs Broks, mūziķis un komponists Jānis Holšteins (Goran Gora) un Latvijas Profesionālo aktieru apvienības valdes priekšsēdētājs Januss Johansons.
Diskusiju vadīja žurnāliste un raidījuma „100g kultūras” vadītāja Kristīne Želve, kura daudzkārt mēģināja kliedēt diskutantu kristisko noskaņu, kas saistīta ar pašreizējo situāciju kultūras jomā. Nozaru pārstāvji vairākkārt uzsvēra māksliniekus apgrūtinošos apstākļus, kuros, strādājot tikai radošajā sfērā, ir ļoti grūti sevi finansiāli nodrošināt. Tika diskutēts arī par radošajās sfērās strādājošo problemātiskajiem jautājumiem saistībā ar pašreizējo nodokļu sistēmu, kas nedz šobrīd, nedz pensionējoties, absolūtajam vairākumam mākslinieku nenodrošina sociālās garantijas un pensiju tādā apmērā, lai varētu cilvēcīgi izdzīvot. Runājot par profesionālo sfēru, Aigars Grauba uzsvēra, ka kino nozares situācija ir salīdzināma ar kapu, jo ar šī brīža finansējumu nav iespējams nodrošināt pat viena scenārista vai operatora uzturēšanu gadā, un ar līdzīgiem atzinumiem viņam pievienojās arī citu nozaru pārstāvji.
Tomēr šīs diskusijas galvenais mērķis bija meklēt veidus un risinājumus, kā uzlabot esošo situāciju. Dalībnieki bija vienisprātis, ka to iespējams uzlabot tikai savā starpā cieši sadarbojoties, taču tas nav viegli paveicams uzdevums. Kā nepieciešamība tika uzsvērta radoša uzņēmuma statusa piešķiršana dažādu radošo nozaru organizācijām, kas tiktu veidotas pēc nozaru iekšienē veidotiem kritērijiem, un kuros to pārstāvjiem būtu atvieglināti nodokļu maksājumi, pretimnākošāki telpu īres nosacījumi un pieejamāki attiecīgie instrumenti mākslinieku radošās pilnveidošanās iespējām. Arhitekts Viktors Valgums atzina, ka svarīgi ir veidot kultūras infrastruktūru un radošo tīklu, uzsverot - jo radošāka būs sabiedrība, jo vairāk tā izpratīs radošos cilvēkus un iesaistīsies šajos procesos. Visi diskusijas dalībnieki akcentēja Kultūrkapitāla fonda palielināšanas nepieciešamību. Radošu personu un kultūras cilvēku statuss sabiedrībā jau ilgu laiku ir aktuāla un diskutabla tēma. Nesen veiktais Latvijas Radošo savienību padomes un Latvijas Kultūras akadēmijas pētījums „Radošu personu situācija Latvijā 2012. gadā” atjaunojis diskusijas kā politiķu, tā pašu radošo personu vidū par nozares problēmām, nepieciešamo un vēlamo valsts atbalsta formu radošu personu sociālo garantiju nodrošināšanā, radošas personas nozīmi valstī, kā arī radošas personas dzīvesveida un darba specifiku. Lai turpinātu runāt par šīm tēmām un vērstu sabiedrības uzmanību uz esošo situāciju, Latvijas Radošo savienību padome kopā ar Latvijas Kultūras akadēmiju 25. aprīlī rīko neformālu diskusiju ar moto „Kāda ir radošuma cena?” pašu kultūras pārstāvju vidū, kopā pulcinot arhitektus, dizainerus, teātra un vizuālās mākslas pārstāvjus, rakstniekus, mūziķus, tradicionālās kultūras un kino pārstāvjus. Diskusiju vadīs žurnāliste un raidījuma „100g kultūras” vadītāja Kristīne Želve.
Lūdzam Jūs apmeklēt LKA un LRSP kopēji rīkoto diskusiju un izteikt savu viedokli par šādām tēmām: atšķirības un problēmas nozarēs, radošas personas un sabiedrības attiecības, radoša persona un valsts atbalsts, radošu personu ekonomiskās un sociālā nodrošinājuma problēmas u.c. Diskusiju varēs vērot klātienē visi interesenti, kā arī tā tiks translēta radi! mājas lapā www.radilatvija.lv un interneta ziņu portālā www.delfi.lv
Paneļdiskusijas dalībnieki: Arhitektūra – Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums Dizains – Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājs Andrejs Broks Kino – režisors Aigars Grauba Literatūra – literatūrfilozofe un tulkotāja Ieva Kolmane Mūzika – mūziķis Goran Gora Vizuālā māksla – māksliniece Maija Kurševa Skatuves māksla – aktieris, Latvijas profesionālo aktieru apvienības vadītājs Januss Johansons
Vairāk par pasākuma norisi var lasīt šeit >>>
|